 |
| Uzvaras iela Jelgavā. Foto: Ruslans Antropovs |
2020. gada 11. martā Saeimas debatēs par administratīvi teritoriālo reformu VARAM ministrs Juris Pūce sniedza paskaidrojumu, kāpēc Jelgavas pilsēta nav nosaukta par republikas pilsētu vai jaunā redakcijā – par lielo.
Zemāk Jura Pūces uzstāšanas stenogramma (bez kļūdu korekcijas).
"Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! Es izmantošu šo iespēju, debatējot par augsti godātā Saeimas deputāta Māra Kučinska priekšlikumu saistībā ar Jelgavas pilsētu. Šķiet, vispārīgi arī skaidrot to faktu, kā tad mēs esam.... gan Ministru kabinets nonākuši līdz konkrētam likumdošanas priekšlikumam, kas izraisa tik asas debates.
Pirmkārt, vairākkārtīgi šajās debatēs arī dažādi deputāti lieto apzīmējumu, ka tagad, šķiet, nobalsotas “lielās pilsētas”, bet oriģināli likumprojektā ir “republikas pilsētas”, ka tas esot statuss, ka ar šo likumu tiek piešķirts statuss pilsētai.
Bet tas tā nav. Republikas pilsēta ir pašvaldības (Starpsauciens.)... pašvaldības paveids. Tas ir pašvaldības paveids. Likumā ir faktiski paredzētas divu veidu pašvaldības. (Starpsaucieni.) Ir republikas pilsētas un novada pašvaldības. (Starpsaucieni. Dep. A. Gobzems: “Kurā vietā ir vietā ir rakstīts, ka tas ir pateikts? Kurā vietā...)
Līdz 2000. ... Šīs divas pašvaldības pēc savas būtības raksturo tas, kā tās ir uzbūvētas teritoriālā ziņā, kur republikas pilsētās – tās ir pašvaldības, kurās ir tikai pilsēta bez lauku teritorijām, kamēr novada pašvaldības – tās ir pašvaldības, kur ir pilsētas un pagastu teritorijas vai arī tikai pagastu teritorijas. (Starpsauciens: “Jelgava tad ir tāda pati, kā Iecava!”)
Šobrīd (Starpsauciens.) līdz 2009. gadam, pastāvot pagasta pašvaldībām, kad faktiski pastāvēja pirmajā līmenī trīs veidu pašvaldības – pagastu pašvaldības, novadu pašvaldības un republikas pilsētu pašvaldības – bija arī funkciju atšķirības starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām. Kopš tā laika pašvaldību funkcijas ir vienādotas, līdz ar rajona pašvaldības reorganizācijas likuma pieņemšanu 2009. gadā funkcijas ir vienādas. (Starpsaucieni.)
Ministru kabineta atbalstītajā likumprojektā ir iesniegtas piecas republikas pilsētas. Un daudzi šodien prasa, kāpēc. Lai paskaidro, kāpēc viena vai otra nav. Jāatgādina tas fakts, ka Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu, ar kuru sagatavoja pašvaldību piedāvājumu diskusijām ar pašvaldībām, un pēc tam pēc diskusijām ar pašvaldībām konsultāciju procesu, kas noritēja vasarā, pagājušogad, sagatavoja konceptuālo ziņojumu, kuros abos faktiski bija piedāvāts viens pamatmodelis administratīvo teritoriju noteikšanai.
Es atgādināšu, kāds tas pamatmodelis ir. Mēs fiksējām to, ka pamatattīstības atslēga Latvijas teritorijā ir attīstības centrs ar lauku teritoriju kopā. Tas ir pamatmodelis. (Starpsauciens: “Kurā vietā?”) Attīstības centram mēs izvēlējāmies tās... dokumentus, kas ir valdībā pieņemti un Saeimā pieņemti, tajā skaitā iepriekšējās Saeimas laikā un aiziepriekšējās Saeimas laikā, kur ir definēti reģionālie un nacionālie attīstības centri. Šīs reformas modelim faktiski automātiski rodas jautājums, kāpēc un kādā veidā tad tieši noteikt šo lauku teritoriju kopā ar attīstības centru. Un faktiski ir skaidrs, ka atslēga šim vārdam ir tā sauktās funkcionālās teritorijas, proti, tādas lauku apdzīvotās teritorijas, kas kopā ar pilsētu veido vienotu saimnieciski funkcionālu telpu, kuru ir vērts saimnieciski pārvaldīt kopā, vienoti, izveidojot vienu konkrētu kopīgu modeli publisko pakalpojumu sniegšanai. (Starpsauciens: “Dobeles novads un Auces novads...”) Protams... Protams, ka izveidojas objektīvas atšķirības, jo funkcionālās teritorijas pilsētām ievērojami atšķiras. Un tās lielā mērā nosaka (Starpsauciens.)... Tās lielā mērā nosaka tas, cik liela pilsēta ir (Starpsauciens.), kāda ir tās ekonomiskā aktivitāte un cik lielā mērā tā spēj nodrošināt (Starpsauciens.) to funkciju realizāciju.
Tas patiesībā automātiski noved arī pie secinājuma, ka mums ir divas... sākotnēji arī mūsu konceptuālā ziņojuma piedāvājumā... divas republikas pilsētas, kuras faktiski (Rīga un Jūrmala), kuras mēs bijām spiesti izdalīt un neiekļaut parastajā modelī divu iemeslu, divu atšķirīgu iemeslu dēļ.
Pirmais iemesls. Rīgas pašvaldības reālā funkcionālā teritorija jeb tā ietekme ir tik liela, ka tas būtu nefunkcionāli no pašvaldību kartes veidošanas viedokļa, jo faktiski tā ir ievērojami lielāka nekā jebkurai citai pilsētai, un veido ap pusi no Latvijas valsts teritorijas.
Savukārt Jūrmalas pašvaldībai, Jūrmalas pilsētai specifisku iemeslu dēļ, ilgstoši ir republikas pilsētas statuss, bet faktiski tai ir, protams, vērā ņemams nopietnas funkcionālās teritorijas nav. Iemesli tiešām ir specifiski, kāpēc Jūrmalai ir republikas pilsētas statuss, tā savukārt tika izdalīta no Rīgas pilsētas, un pārvaldīta atsevišķi, Padomju Savienības politikas realizācijas iemeslu dēļ.
Savukārt attiecībā uz tālāko piedāvājumu, faktiski mēs piedāvājam veidot novadus ap pilsētu attīstības centriem un pagastiem.
Kučinska kungs debatēs uzsvēra, ka tādam modelim, kur lielās pilsētas ir apvienotas ar lauku teritorijām, iespējams, mēs neesam gatavi. Es neesmu tik skeptisks kā jūs, Kučinska kungs, es domāju, ka faktiski mēs esam sen nobrieduši šim faktam, un jāsaka, ka Kučinska kungs, tad, kad jūs bijām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, un ministrija sagatavoja vērtējumu par ieviešamo modeli, tieši šis bija rekomendētais modelis, un tieši šādu modeli kā nepieciešamu Latvijas attīstībai, toreiz jūs arī aizstāvējāt. Diemžēl tas neizdevās dažādu iemeslu dēļ.
Citas valstis šo ceļu ir gājušas, un gājušas diezgan sekmīgi. Jā, pēc konceptuālā ziņojuma atbalstīšanas valdībā, ņemot vērā pašvaldību priekšlikumus, to spēju vienoties, sagatavojot likumprojektu izskatīšanai valdībā, tika papildināts republikas pilsētu skaits ar vēl trīs pilsētu pašvaldībām. Visos trīs gadījumos lēmuma pamatojums būtisks faktors, kāpēc mēs vispār varējām šādu lēmumu pieņemts, ir tas, ka gan pilsētas, gan novada pašvaldībai ir pietiekams iedzīvotāju skaits, lai nodrošinātu pašvaldību funkciju īstenošanu.
Tomēr ir arī skaidrs, ka šis nav vienkāršs lēmums, vismaz mūsu – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata, ka šajās trīs republikas pilsētās un trijos novados būs nepieciešams veidot vismaz daļēju, ja tā tēlaini var izteikties, kopdzīvi. Un es esmu pateicīgs Saeimai, ka jūs esat atbalstījuši otrajā lasījumā vairākus manus priekšlikumus šajā jautājumā, tai skaitā 106. priekšlikumu, kas mainīs pašvaldības darbības modeli, faktiski uzliekot par pienākumu noteiktus jautājumus pārvaldīt kopā. Kopumā es uzskatu, ka šādu jautājumu skaits tikai pieaugs. Funkcionālās teritorijas arī nākotnē pēc būtības ir jāveido par Latvijas reģionālās attīstības atslēgas lielumu. Gan Liepājai, gan Rēzeknei, gan Daugavpilij būs citā veidā jāpārvalda sevi un Lejaskurzemes novadam, Daugavpils novadam un Rēzeknes novadam būs pēc būtības jāiekļaujas kopīgā dzīvē ar šīm pilsētām, lai izveidotu funkcionālām teritorijām nepieciešamo atbalstu.
Es gribu vēl dažas replikas pateikt. Es gribu nomierināt Reiznieces-Ozolas kundzi, kur viņa saka, ka... un to arī uztraucas, par to uztraucas Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs, un iespējams, ka viena daļā arī jelgavnieku. Apgalvojums, jūs teicāt, ka pilsētvides fondu, Eiropas Savienības struktūrfondu, kas ir paredzēti pilsētvides prioritātei, līdzekļi, šādos apstākļos ir Jelgavai un Ventspilij nebūs. Tā nav taisnība! Es jums varu pavisam vienkārši pierādīt, kāpēc tā nav taisnība. Šajā plānošanas periodā mēs lietojam pilsētvides fondu naudu ne tikai deviņām lielajām pilsētām, bet visām Latvijas pašvaldībām. Pilnīgi visām! Gan deviņām, gan tām 21, kas ir tā sauktie reģionālie attīstības centri pašvaldības, gan arī 89 pārējām pašvaldībām. Visām viņām ir iespēja šos līdzekļus lietot, un viņas to lieto! Attīstībai.
Šis jautājums būs arī nākamajā periodā. Es varu jums pilnīgi nomierināt par to. Gan jelgavniekus, gan ventspilniekus, arī nākamajā periodā Jelgavas novadam, Ventspils novadam, kuros būs gan pilsēta, gan lauku teritorija, būs iespējas izmantot pilsētvides fondu naudu savai attīstībai.
Savukārt Vjačeslavam Dombrovskim, kurš teiktu, ka viņš neuzdrīkstētos veikt šādu reformu, kādu mēs šodien atbalstām. Dombrovska kungs, mani tas nepārsteidz. Kad jūs bijāt ministrs, nevienu reformu jūs arī neveicāt.
Paldies. (Aplausi.)"
Saeimas balsošanas rezultāti.
Ierakstīt komentāru